mitra pesimisma atdarinājums
Ieva Kraule-Kūna
30/05 – 21/06/2018
Mākslīgais intelekts tirgo avīzes un robotiem maigas plaukstas, atceries, kādreiz bija vien misiņa galvas, kas aizmigušiem ausīs čukstēja –
Laiks ir. Laiks bija. Laiks ir pagātne.
Laika secīgais ritums eksistē vien mūsu karsto ķermeņu tuvumā. No vakardienas smaržas, rītdienas klepus un šīs dienas saulē apdegušajiem stilbiem es veidoju laika anagrammu. Es katru dienu nomazgāju pagātni un sagaidu rītu ar jaunu seju līdz sarūku tik maza, līdz sarūku vēl mazāka un izzūdu pavisam. Pāri paliek vien daži spīdīgi akmentiņi un zāģu skaidas. Tu brien pa manām zāģu skaidām, sīkām niezošām brūcēm pārklātām potītēm, un domā, kur gan tas ved. Tas neved pilnīgi nekur, pat arkas vairs neved nekur. Vieni vienīgi maldi un viltojumi. Tu vari tos visus sakārtot glītās rindās un izveidot laikam veltītu muzeju. Garlaicīgi! Īslaicīgi! Vari sajaukt pārpalikušās detaļas un salikt kaut ko no jauna.
Ieva Kraule-Kūna (1987) rada skulpturālus objektus, izmantojot dažādus medijus, tostarp keramiku, gumiju, metālu un akmeni. Šos objektus nereti papildina īsi stāsti, kas balstīti fiktīvās interpretācijās par vēsturiskiem notikumiem un izdomātu tēlu absurdiem piedzīvojumiem. Savos darbos viņa bieži atsaucas uz tēmām, kas saistītas ar fetišismu, vēsturi, lietišķo mākslu un Padomju Savienības arhitektūru, vienlaikus meklējot personisko un kolektīvo estētisko kodu izcelsmi. Nesenākās personālizstādes: “α: Maldugunis” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā Rīgā (2017), “Dancing Water”(kopā ar Kasparu Groševu) Futura mākslas centrā Prāgā (2016), “The person you are trying to reach is not available” (kopā ar Eidanu Kohu) Hester Ņujorkā (2016).
Viņas darbi ir izstādīti arī grupu izstādēs 1857 Oslo; HIAP Helsinkos; Laikmetīgās mākslas centrā Viļņā; Art in General Ņujorkā. Kraule-Kūna ir galerijas 427 līdzdibinātāja.
Atbalsts: VKKF, VKN
Foto: Līga Spunde
