Clump Spirit

Clump Spirit
Luīze Nežberte
20/07 – 19/08/2023

Clump Index
Teksts: Sophia Roxane Rohwetter

Luīze Nežberte savā izstādē “Clump Spirit” iepazīstina ar virkni darbu, kas turpina viņas interesi par tēlnieciskām un telpiskām kolekcionēšanas, citēšanas un kolāžas tehnikām. Ja Luīzes prakse varētu atrasties kaut kur starp formāliem eksperimentiem ar objet trouvé un autorības sairšanu mākslinieciskās apropriācijas ceļā, to, iespējams, vislabāk raksturo noziedzīgā darbība “zādzība, atrodot”. Biezokņa gars tver šo kleptomānisko, tomēr nevainīgo garu: tie ir priekšmeti, kas izgatavoti no lipīgas atbalsta struktūras, pie kuras pazaudēti un atrasti priekšmeti pielīp viens pret otru, tādējādi pārvarot sevi un kļūstot par vienu ar pasauli. Allaž mainīgais biezokņa gars tādējādi objektivizē pirmatnēju, gandrīz cildenu stāvokli, kurā tiek zaudēta patības neskartība, bezgalīgas mūžības sajūta, okeāniskā sajūta.

Biezokņa garā šis teksts pieķeras kādam citam tekstam, tas ir, Annas Boijeres “Neapmierinātā likteņa rokasgrāmata” un viņas prozas poēma “Crush Index”, kurā, starp citām simpātijām, ir norādīta agrāko simpātiju tableau vivant, apakškategorijas ar nekad neīstenojamām mīļāko simpātijām, simpātiju sugas, piemēram, simpātija pret tuvumu un simpātija pret tuvuma trūkumu. Biezoknis, tāpat kā simpātija, bieži vien ir pārāk tuvu tam, ko tas vēlas, un tas, ko tas vēlas, bieži vien ir nekas cits kā nejaušs objekts, ar kuru tas sastopas ceļā uz kaut ko citu. IR VIENKĀRŠI PĀRIET NO BŪŠANAS SASPIESTAM UZ BŪŠANU SAPUDUROTAM, TAS IR TIK VIENKĀRŠI KĀ PAŅEMT ROKU.

1. Piezīmes par biezokņa gara teoriju, Biezokņa Gara Fenomenoloģija, ma vie en clump.
2. Zigmunda Freida biezokņa gara pašportrets: Strādāt ar objektu pasauli nozīmēja strādāšanu agrāko bēdu vietā. Tāda bija bērnu pasaule. Vispirms notika tas, ka jūs saskārāties ar kaut ko, un pēc tam jutāties labi vai arī sāpināts. Tādā veidā jūs atradāt robežas.¹ Pirms robežu pastāvēšanas eksistēja kontakts ar cita ķermeni, kas tika izjusts kā savējais, jūtot vienotību ar ārējo pasauli kā kopumu, tiešs mūžīgā apziņas fakts, et comme océanique. Lai gan rakstnieks un mistiķis Romēns Rollā šo okeānisko izjūtu uzskatīja par reliģisku sajūtu, viņa vēstuļu draugs Zigmunds Freids uzskatīja, ka okeāniskā sajūta, ja tāda pastāv, ir sarukusi palieka no visaptverošas primitīvas ego sajūtas no bērnības, bezgalīgs narcisms, kas pastāv līdz brīdim, kad māte pārtrauc barot bērnu ar krūti. Biezokņa gars atgriežas pie mātes pazaudētajām krūtīm, lai uzsūktu pēdējās vakariņas.
3. Biezokņa gara pašportrets kā apropriācijas mākslinieks un kopētājs, iespējams, pazīstams arī kā Lutza Bahera: Viss, ko esat darījis, lai izveidotu savu mākslinieka praksi, izvērsās pretim debesīm. Jebkas, kam jūs līdz šim brīdim pievērsāties objektu un apstākļu izkārtošanā un pārveidošanā, ir bijis teleskopisks paplašinājums.² Iespējams, mākslas radīšana ir mēģinājums atgriezties pie okeāniskās izjūtas reliģiskā gara un plesties caur objektu apropreāciju un iekļaušanu, uz āru pretim debesīm. Biezokņa gara mākslinieks pārvietojas starp readymade un objet trouvé, uzņemot objektus un koncepcijas no netīrām ielām un baltām galeriju sienām. Biezokņa gara mākslinieks ir žēlsirdīgs zaglis, neārstējams noziedznieks, kurš seko kleptomāniskai vēlmei kā simboliskai kompensācijai par faktisku vai paredzamu zaudējumu. Man patīk, ka filmas “Pick Pocket” beigās zaglis Mišels saka savai mīļotajai: “Ak, Žanna, lai beidzot tevi sasniegtu, kāds gan dīvains ceļš man bija jāiet”, it kā kleptomānija būtu apkārtceļš uz mīlestības lielceļa.
4. Saistībā ar toksisku pieķeršanos biezokņa gariem, šīs apakškategorijas: jūsu vectēva garāžā atrasto priekšmetu toksisko-pieķeršanos-biezokņa-gars, kas nesola pārmantotu bagātību, bet atgādina apspiestu paaudžu ģimenes traumu paliekas; personīgo mantu toksisko-pieķeršanos-biezokņa-gars, kas ir mazāk intīms dzīves, nodzīvotas starp lietām, attēlojums, nekā globālā kapitāla nāvējošo kustību arhīvs, toksisko-pieķeršanos-biezokņa-gars, kas māca, ka pieķeršanās ne vienmēr ir toksiska un bieži vien mazāk cieša, nekā šķiet, ka libido ir tikpat nestabils, cik lipīgs (Freids to sauc par “die Klebrigkeit der Libido”).
5. Dažas biezokņa gara sugas: pārmērīgas dekadences biezokņa gars, putekļu un netīru roku biezokņa gars, visu pazaudēto priekšmetu biezokņa gars, kas reiz izraisīja un pēc tam beidza tavu iekāri, biezokņa gars, kas pielīp pārāk stipri, biezokņa gars, kas sabrūk, tuvuma biezokņa gars, tuvuma trūkuma biezokņa gars, biezokņa gars, kas appludina sevi ar tirgus laukuma un nepatiesas sajūtas un iestudētu sveicienu un apsmidzināto un ambulatoro un kravas konteineru un sociālās prakses un smaidu skeneru milzu okeāniskiem paisumiem³, biezokņa gars, kas virzās ar atslāņošanos un beidzas ar saķeri, biezokņa gars, kas virzās ar saķeri un beidzas ar atslāņošanos, biezokņa gars, kas jūt, ka ar to nepietiek, pasaules pārsātinājuma sajušanas smaguma, piemēram, asfalta vai amfiteātru, limonādes pudeļu, modulāro mēbeļu, oranžo satiksmes konusu pārsātinājuma sajušanas smaguma⁴ biezokņa gars, kaujas garu biezokņa gars.
6. Ja pasaule virs simpātijām pārvietojas kaut kur starp romantisku mīlestību un bruņotām šūnām, pasaule virs biezokņa gara ir pati par sevi biezokņa gars. Mēs nevaram pavadīt trīs stundas, nesastopoties ar šķēršļiem mugurā. Mēs pārvietojamies atgrūžošos un lipīgos ķermeņos, kuru sajūtas mūs pastāvīgi pievelk pie citiem ķermeņiem, arī atgrūdošiem un lipīgajiem.⁵

^{1 Anne Boyer, A Handbook of Disappointed Fate, p. 145.
2 Anne Boyer, A Handbook of Disappointed Fate, p. 148f.
3 Anne Boyer, A Handbook of Disappointed Fate, p. 214.
4 Anne Boyer, A Handbook of Disappointed Fate, p. 136.
5 Anne Boyer, A Handbook of Disappointed Fate, p. 105.}

Luīze Nežberte (dz. 1998. gadā Rīgā, Latvijā) dzīvo un strādā Vīnē, Austrijā.

Atbalsts: VKKF, Rīgas dome

Foto: Līga Spunde