Aminals

Aminals
Aleksandrs Jetcī & Viktors Timofejevs
Kuratore: Marta Trektere
25/01 – 1/03/2019

V−E+F=∑i(ei3-ei2+1)=∑i(1−ei6)=2

Raksts aizsākās īrisa stiebra apakšpusē, tieši ziedkopā. Kaut kur starp simetriskiem ziediem ar sešām lapiņām. Rakstu izrotāja viendabīgs tīklojums un nelieli punktiņi. Stiebra centrā bija bārda, pilna ar sīkiem kukaiņiem, kas rāpoja pa krāšņo, violeto ziedu. Bišu mātei ir jātiek galā ar pārbaudījumu – atrisināt vissarežģītāko matemātikas uzdevumu.

Kas dārzā, kas dārzā?
Bitīt’ rožu dārziņā.
Kas dārzā, kas dārzā?
Bitīt’ rožu dārziņā.

Ložņā, bitīt,
Caur zaru zariem,
Caur zaru zariem,
Caur lapu lapām.

Ja citu atrod,
Liec to savā vietā.

Trīs bites sēdēja pie galda līdzās man. Sākumā es nezināju, ka tās ir bites, sākumā es domāju, ka tās ir lapsenes – tās, kuras sāpīgi dzeļ. Kad es biju maza, lapsene nolaidās uz mana deguna. Es atceros, ka mans tēvs mēdza tās saspiest ar vienu pirkstu – reiz pat uz sava deguna – tas šķita viegli un nesāpīgi. Bet man tik viegli negāja. Es saspiedu lapesni ar pirkstu un pēkšņs karsonis pārņema manu seju. Es jutos tā it kā būtu apdedzinājusies ar cigareti. Es skrēju pie savas vecmammas. Viņa vārīja kartupeļus pusdienām. Es ļoti raudāju un teicu, ka tikai gribēju saspiest lapseni tā, kā to dara pieaugušie. Nākamajā dienā mana seja izskatījās tā it kā es būtu rados ar Mišelina cilvēku.

Vienlaikus ar šīm nepatīkamajām bērnības atmiņām – tas notika tajā pat brīdī – es ieskatījos līdzās sēdētāja acīs un sapratu, ka tā ne pavisam nav lapsene. Tā bija Bišu Māte kopā ar darba biti un tranu, kas sauca sevi par parazītu. Bišu Mātei mugurā bija ļoti izsmalcināta dzeltena kleita, izrotāta ar Swarovski dārgakmeņiem no galvas līdz kājām. Trans bija uzvilcis mazu melnu hūti, kas, viņaprāt, visai labi izskatītos ar strīpainu dzelteni melnu uzvalku. Parazīts izskatījās ļoti pieticīgi, neizceļoties ar krāsām, vien parastā, pelēkā džemperī. Parazīts teica, ka viņa ir nogurusi no strādāšanas fabrikā, izliekoties, ka ir laimīga, un ka viņa patiešām vēlās HoH’egh.

Bišu Māte uzlēja saviem salātiem mērci un apmaisīja salātlapas uz šķīvja. Trans ielēja sev vīnu un iesmēla sev zupu, tikmēr parazīts lika ēdienu uz šķīvjiem un plēsa maizi. Galds bija neliels un ar sešiem stūriem. Jums varētu likties, ka tur viņiem visiem nebija pietiekami vietas, tomēr Bišu Māte aizņēma lielāko daļu galda. Abi pārējie bija saspiesti, bet, neskatoties uz to, viņi tāpat jutās noderīgi. Acīmredzot viņi šurp nāca bieži un bija iemācījušies apkalpot un ēst kopā ar Māti. Bišu Māte slidināja un sacirta ēdienu; viņa nerunāja ne reizi. Ja es būtu aizskārusi viņas plecu un pajautājusi, cik ir pulkstenis, mani sagaidītu rūkšana un zobu griešana.

– Marta Trektere

Viktors Timofejevs dzimis 1984. gadā Rīgā. Nesenākās izstādes: “God Room” Alyssa Davis Gallery, Ņujorkā (2018), “HAPPINESS” sadarbībā ar Anniju Puolaku, Jako Pallasvuo, TARWUK Cordova, Barselonā (2018), “Pārnēsājamās ainavas” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (2018), “Kāpnes uz meloni” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (2017); “S.T.A.T.E.” Drawing Room, Londonā (2016). Starp nesenākajiem mūzikas projektiem ir Zolitūde (sadarbībā ar Kasparu Groševu), Quantum Natives (2017), “Palace of Peace and Reconciliation”, lobitlandscapes (2016).

Aleksandrs Jetcī (Alexander Iezzi) dzimis 1987. gadā Tuksonā, Arizonā, ASV. Nesenākās performances un izstādes: “Some Elementary Dinner Sculpture” Peach, Roterdamā (2019), “Signs of Invasion” (performance kopā ar Billiju Balthīlu), Ku’damm Kuree, Berlinē (2018), “Tripping Autonomy” De Kroon, Roterdamā (2018), “Kunsthalle For Music” (performance) Witte de With Laikmetīgās mākslas centrā, Roterdamā (2018); “My New Feelings Whip” (performance) Galleri Syster, Lūleo (2017), “BOOKLUB 10” (performance) MoMA, Ņujorkā (2016).

Atbalsts: VKKF, CBK Rotterdam, VKN, Valmiermuižas alus
Īpašs paldies Laurai Adamovičai, Artūram Kalvānam

Foto: Līga Spunde