El Camino 427
Rikardo van Eiks
15/09 – 16/10/2021
Nereti izmēros lieli, daudzi no Rikardo van Eika darbiem pirmajā mirklī atgādina novārtā atstātas vai arī daļēji atjaunotas virsmas, kas sasaucas ar būvētām vidēm: piemēram, pagaidu paneļi, kas apbūvēti ap būvlaukumu, pievielinot raupjus graffiti, vai arī ieplaisājušas sienas, kas atrodas procesā, lai tiktu atjaunotas. Iespējams, van Eika prakse savā būtībā ir meditācija par laiku. Viņa gleznas ne vien dūc, apzinoties sava medija vēsturi, bet tajās arī rotaļīgi izmantotas entropijas un atjaunošanas valodas. Allaž kaut ko stiķējot kopā – vai nu sienu vai veselu kultūrālu konstrukciju -, tas nenotiek uzreiz vienā piegājienā, bet gan ilgstošā procesā. Kā van Eiks apjauš, tieši palimpsestos mēs esam nolemti būvēt savas mājas.
Divu izstādes veidošanas nedēļu laikā veiktie novērojumi, apstaigājot Rīgu, ieguls vietai saistītā procesā galerijas telpā. Laicīgās interpretācijās parādās van Eika kā pilsētas viesa aizrautība ar publisko īpašumu, kā arī vecā un jaunā atstātajām pēdām, parādoties arhitektūrā, infrastruktūrā un citās vizuālās identitātēs.
Atbalsts: VKKF, Mondriaan Fund, Ammodo and Amsterdam Fund for the Arts, Beerfox
Foto: Līga Spunde