Ēnu serenāde
Maša Kovtuna, Olga Krikuna
26/10 – 23/12/2023
Ēnu serenāde
Trauma ir dīvains zvērs. Dažreiz tā ir saistīta ar atsevišķu notikumu. Citreiz tā aptver ilgus, neskaidrus laika posmus. Tā var būt kolektīva, bet allaž izolējoša. Trauma uzkavējas. Tā spēlē garo spēli. Tā mums norāda, ka mēs neesam drošībā vai ka drīz notiks kaut kas briesmīgs. Mēs gaidām, kad tas notiks ar mums, un pat tad, kad tā nenotiek, mēs turpinām gaidīt. Dažreiz, ja mēs gaidām pietiekami ilgi, mūsu bailes ieņem noteiktu formu un seko mums mūsu nomoda īstenībā. Varbūt jūs vīrieti, kas staigā pa pārpildītu ielu ar kameru, noturat par karavīru ar pielādētu ieroci. Iespējams, katru reizi, kad iezvanās tālrunis, jūs satrūkstaties nelāgu ziņu gaidās. Iespējams, koku ēnas no loga uz jūsu guļamistabas sienas kļūst arvien draudīgākas līdz ar katru nakts stundu, un jūs nevarat aizmigt. Jūsu pagātnes un tagadnes izjūta lūzt, un vairs nav šur tur, bet gan viena liela, nestabila vieta, kurā mēs visi krītam.
Bet ēnas var būt arī tikai ēnas. Ja tām ir tik viegli pārvērsties par mūsu murgu avotu, tad mēs varam tās pārvērst arī par citām lietām, visdažādākajām lietām. Piemēram, es izstiepju roku un ar diviem pirkstiem veidoju truša formu. Jūs darāt to pašu, bet mēģināt izveidot rejošu suni. Lampas gaisma ir maiga, tāpēc ēnas ir nedaudz izplūdušas, taču tam vairs nav nozīmes. Šādi mēs turpinām, veidojot savu stāstu, līdz beidzot aizmiegam.
Izstāde “Ēnu serenāde” ir mākslinieču Olgas Krikunas un Mašas Kovtunas veidots kopdarbs. Savos darbos mākslinieces izzina nostalģijas, ilgu un nebeidzamu identitātes meklējumu tēmas. Nesenākā pagātnē viņas ir sākušas pētīt dzīves sarežģījumus un sazarojumus kara laikā. Kā ukraiņu māksliniecēm, kas dzīvo ārvalstīs, mākslas priekšplānā izvirzās nenoteiktība, izolācija un paaugstināta modrība. “Ēnu serenāde” ir piesātināta ar mākslinieču niansētajām introspekcijām, kas izpludina realitātes un eskeipistu fantāzijas robežas.
- Kristina Džiljoti
Maša Kovtuna (dz. 1993. g.) ir ieguvusi bakalaura grādu Žiri Černickija un Mihala Novotnija glezniecības studijā Prāgas UMPRUM, kur šobrīd viņa turpina maģistra studijas Fine Arts III studijā pie Mihala Pěchoučeka un Dominika Gajarskija. Viņa arī pavadīja mācību praksi Vīnes Angewandte (Henninga Bohla gleznošanas studijā). Ukrainā, no kurienes nāk Kovtuna, viņa ieguva bakalaura grādu arhitektūrā PGASA. Viņa strādā ar instalācijām, ko veido glezniecība, video un tēlniecība ar uzsvaru uz nostalģijas savstarpēju izpratni ar melanholiju un identitātes meklējumiem, ko nosaka Prāgā ilgstoši dzīvojoša imigranta situācijas specifika. Viņas darbi saistīti ar māju tēmu šī vārda visplašākajā nozīmē – kā intimitātes un drošības zaudēšana pasaulē, kuras pamatā ir nebeidzama tagadnes plūsma, kas strauji noveco. Mašas Kovtunas darbi ir izstādīti vairākās neatkarīgās galerijās Čehijā, kā arī ārzemēs, piemēram, Lubov galerijā Ņujorkā.
Olga Krikuna (dz. 1994. g. Odesā, Ukrainā) ieguva bakalaura grādu Mākslas, arhitektūras un dizaina akadēmijā Prāgā (Supermedia studijā) un 2021. gadā ieguva maģistra grādu Glezniecības studijā. Viņas darbs tika nominēts StartPoint balvai. Studiju laikā viņa izgājusi starptautiskas prakses T.E.I. Atēnās, Fotogrāfijas un audiovizuālās mākslas nodaļā; Konstfack – Mākslas, amatniecības un dizaina universitātē Stokholmā, kā arī Nacionālajā Taivānas Mākslas universitātē. 2022. gadā viņa ieguva Jindřich Chalupecký balvu. Olga Krikuna savos mākslas darbos izmanto dažādus medijus, tostarp glezniecību, objektus un video, kurus viņa secīgi izkārto, lai izveidotu komplicētas instalācijas. Apvienojot fiktīvu naratīvu elementus ar atsaucēm uz eksistējošiem kulturāli un sociāli nozīmīgiem simboliem, viņa izgudro sevi apšaubošu mūsu laikmeta mitoloģiju. Viņa strādā ar tādām tēmām kā identitāte, sabiedrības sadrumstalotība, spriedze kā sekas personiskām neatbilstībām un bailes kā reakcija uz to. Viņas prakse spēcīgi sakņojas intuīcijā, emocijās un personīgajā pieredzē, kuras elementiem tiek pieiets ar izteiktu vizuālo stilistiku un specifisku estētiku, padarot viņas darbus līdzīgus sirreālām vīzijām vai sava veida sapņainam transam, novedot pie suģestējošas vizuālas pieredzes.
Atbalsts: VKKF, Rīgas dome, Malduguns
Foto: Līga Spunde
