Kategorija: 2016

15.12. – 26.01.
Karls Palms
15/12/2016 – 26/01/2017

Karls Palms (Carl Palm) (1980) ir Stokholmā dzīvojošs mākslinieks. Viņa darbība ir izvērsta dažādos medijos, tostarp zīmējumos, tēlniecībā, drukā, instalācijās, izplešoties līdz kūrēšanas apvāršņiem. Palmu interesē mākslas radīšanas process un prezentācija, apskatot to soli pa solim, ar klāteošiem skulpturāliem žestiem konstruējot savus darbus kā uzsvara punktus. Komplicēti un unikāli pēc savas dabas, Palma darbi bieži rāda norādes citviet, radot saturu, nepieķeroties tam, apjaušot kontekstu un citu artefaktu klātbūtni izstādēs. Palms mācījies Karaliskajā mākslas institūtā Stokholmā.

Karls Palms ir dibinātājs izdevumam Good Times & Nocturnal News, kas ietver sevī tekstus no starptautiskiem māksliniekiem un publicistiem. Iepriekšējie izdevumi tikuši prezentēti Komplot Briselē, Laikmetīgās mākslas centrā Viļņā, Center Berlīnē, United Maiami, Friends with Books Berlīnē un saistībā ar 56. Venēcijas biennāli, un Kopenhāgenas mākslas festivālu Overgadenā.

Viņa nesenākās un turpmākās izstādes notikušas Diesel Project Space (BE), S1 Portlendā (US), 427 Rīgā (LV), Nosbaum Reding (LU), X Bienal de Nicaragua (NI), XII Baltic Triennial Laikmetīgās mākslas centrā Viļņā (LT), Yautepec Gallery (MX), Cultural Foundation of Tinos (GR), GL Strand (DK), Overgaden (DK), Parallel Oaxaca (MX), Association Le Commissariat (FR), Kunsthalle Athena (GR), MACBA (ES), TOVES (DE), Kunsthalle Wien (AU), CAC (LT), Center (DE), ARTIUM (ES), Komplot (BE), Index – The Swedish Contemporary Art Foundation (SE) un IASPIS 12. Stambulas biennālē (TR).

Foto: Kristiāna Marija Sproģe

Debesu stumbri
Agata Meļņikova un Darja Meļņikova
30/09 – 27/10/2016

Izstādes pamatā ir apspēlēts jēdziens “Debesu Stumbri” (celestial stems), sastopamais ķīniešu Četru Pīlāru metodiskajā analīzē. Ar to saprot Ci enerģijas izmaiņas līdzi laika plūsmai. Debesu Stumbri nosaka cilvēka dzimšanas brīdī esošo piecu elementu – koks, uguns, zeme, metāls, ūdens – polaritāšu mijiedarbības, ņemot vērā dzimšanas gadu, mēnesi, dienu un stundu. Līdz ar to Celestial Stems “dokumentē” māsu ģimenes locekļu enerģētiku raksturojumus, ievērojot katra personīgo fen šui un tam atbilstošu galveno elementu.

Agata Meļņikova (1988) absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Mūzikas vēstures un teorijas nodaļu. Latvijas Nacionālās Operas viencēliena baleta izrādes “Tuvāk ekvatoram” mūzikas autore un Latvijas pārsātave Red Bull Music Academy 2016. Darbojas zem skatuves vārda Sign Libra.

Darja Meļņikova (1984) absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu. Personālizstādes: “EX-UVIA” Konstanet, Tallinā (2016), “Room 2. Fool’s Gold” MVT Vasaras Māja, Rīgā (2015), “Room 1. Brewing Harmony” Vita Kuben, Ūmeo (2014), “A Green Silhouette of Grey” (2014) un “Jaucot līnijas, kārtojot kaudzes” (2011) Kim? Laikmetīgās mākslas centrā, Rīgā. Nozīmīgākās grupas izstādes: “Stoneroses #5” Riverside, Bernē (2016), “Le Fragole del Baltico” Careof, Milānā (2015), “Lily’s Pool” Art in General, Ņujorkā (2015), “Literacy-Illiteracy” 16. Tallinas grafikas triennālē KUMU, Tallinā (2014), “Present Tense” Kalmar konstmuseum Kalmārā (2014), “Aspena – Ķemeri”, Kim? Laikmetīgās mākslas centrā, Rīgā (2014), “Vortex” Project Space Garage, Maskavā (2014), “Sculpture Is Space” Hobusepea, Tallinā (2013), “24 Spaces – Cacophony” Malmö Konsthall, Malmē (2013). Māsu iepriēkšējo sadarbību vidū ir darbs “Room 3. Follow Me” (izstāde ”Leilāks miers, mazāks miers” Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā, 2015) un aizsāktā aksesuāru kolekcija (Ancient Relics/Popper Magazine, 2016)

Foto: Kristiāna Marija Sproģe

Saturs
Inga Ģibiete
29/07 – 26/08/2016

Skatītājs:
Kolonnas ēna. Forši. Metāla galva ar antenu. Piesedzas no gaismas. Stabi. Ar galvu krūmos. Straumes saskaloti koki krastā. Autobuss ar netīru ūdeni. Beigts dinozaurs ūdens malā. Teatrāla meža ainiņa. Zils onkulis baltā krāsā. Golfa nūju soma uz kalna. Galva otrādi. Goda lente. Jaciņa un balti svārki.

Atbalsts: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Akmeņlauzis

Foto: Līga Spunde

Nekas zudis, nekas atrasts
Evita Vasiļjeva
21/06 – 22/07/2016

Baltā siena, kas redzama caur tukšu rāmi, pastiprina antiseptisko atmosfēru. Fluorescējoša gaisma, uzkrītoši novietota pretim objektam, liek domāt par atrašanos darba vietā ar objektu veidošanas procesā. Bet pietuvojoties, tukšā rāmja, kas gaida pabeigšanu, vairāk vai mazāk gaistošās kvalitātes drastiski mainās. Pelēkās, faktūrās virsmas, rāmja viscaur graudainais un novalkātais izskats; tieši aiz tā var atklāt organiskas būtnes paliekas. Šajā punktā fluorescējošā gaisma šo “darba vietu” pārveido par skatuvi vai podiju.
– Stefans M

Evita Vasiļjeva (1985) ir dzimusi Rīgā. Nesen pabeigusi divgadīgo programmu rezidenču centrā De Ateliers Amsterdamā. Evitas Vasiļjevas personālizstādes un kopizstādes: “Monograms” VitaKuben, Ūmeo, Zviedrija (2014); “Paralēle vertikālei”, Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Rīga (2013); “Indian Summer”, dubultizstāde kopā ar Frederiku Pisuīzu Gallery Fons Welters, Amsterdama, Nīderlande (2013). Grupas izstādes: “Lily’s Pool” Art in General, Ņujorka, ASV (2015), “NF Presenteert: Vrom Ee tot Be tot Zie tot D” P/////AKT, Amsterdama, Nīderlande (2014), “Vortex” Garage’s Project Space, Maskava, Krievija (2014). Kopā ar Frederiku Pisuīzu vairākkārt uzstājusies “Based On a True Story”, Kafana Box Office, Amsterdama, Nīderlande (2012), “Acting is my nature” EEA studio building, Bēlica, Vācija (2012). Evita bija viena no Amsterdamas neatkarīgās mākslinieku vadītās telpas Last Minute Group dibinātājām (2011–2012), kas šajā telpā organizēja eksperimentālas grupas izstādes. Kopš 2009. gada Evita Vasiļjeva dzīvo un strādā Amsterdamā.

Atbalsts: VKKF, VKN, Kim? Laikmetīgās mākslas centrs

Foto: Līga Spunde

x kg
3/8
24/05 – 10/06/2016

Gluži kā turīgs tūrists no Berlīnes, dažu dienu laikā tas attopas tveicīgā pilsētā Portugāles ziemeļos. Izskats ir nedaudz mainījies – pāris nobrāzumi, kaut kas apdauzīts un sasists, bet dzīvs. Garmatains, plecīgs labdaris saņem to savās rokās un kā zinādams, no kurienes tas nāk un uz kurieni tam jādodas, ņem to sev līdzi. Dažu dienu laikā izskats ir mainījies – mazliet pieņēmies svarā tas sācis nepacietīgi trīties. Ceļojums uz Latviju lieksies pāri Francijai, Spānijai un vēl divreiz cauri Nīderlandes vidienei, kas rosina zināmu satraukumu. Viņš zina, ka ar katru pieturu tā svars tikai augs un transporta izdevumi kļūs arvien nepanesamāki. “Ceļo gudri!” brēc kāda kantora reklāma pilsētas avīzē. Arī pastnieks noslīd garām jaunās biksēs un pustukšu krūzi rokās. Visa pilsēta jūt – ir pienācis sūtījums*.

*Visi izstādē eksponētie kopdarbi ir radīti māksliniekiem nesatiekoties. Ar pasta starpniecību katrs objekts ir mērojis ceļu no vienas valsts uz nākamo, tādejādi nonākot visu apvienības biedru rokās. Katrā pieturpunktā objekts tiek modificēts pēc saņēmēja ieskatiem un atkal nosūtīts tālāk. Iesaistītās pilsētas – Porto (Rihards), Roterdama (Jānis K.), Enshede (Kristiāna), Berlīne (Jānis Dz.).

Apvienība “3/8“ ir četru mākslinieku grupa, kas piedalās izstādēs un publikācijās kopš 2014.gada. Grupa strādā pie mākslas darba kā savstarpēja sadarbības procesa izziņas, galvenokārt uzsverot darba tapšanas ceļu, kas jaunos apveidos atklājas izstādē “x kg”. “3/8“ sastāvu veido Kristiāna Marija Sproģe, Jānis Dzirnieks, Jānis Krauklis un Rihards Rusmanis.

Atbalsts: Valsts Kultūrkapitāla fonds, VKN

Foto: 3/8

CGDGCE
Visente H. J. Mollestads
14/04 – 13/05/2016

Es nezinu, kā to spēlēt? Kāpēc nepamēģināt šādi?
Es spēlēju šorīt un pēkšņi iedomājos: “Hei, varbūt tas ir īstais skaņojums!”
Tad nu pamēģināju dažādas lietas, nostiepu un palaidu vaļīgāk dažas stīgas, un beigās sanāca šis. Godīgi sakot, ar tik daudz distortion, kurš gan varētu pateikt atšķirību?
– Airborne Nun

Vicente H. J. Mollestads (Vicente H.J. Mollestad) (1987, La Paza) šobrīd studē maģistrantūrā Sanderba institūtā Amsterdamā. Viņa darbus raksturo laikietilpīga nodošanās paša pieredzēm un ambīcijām. Sekojot šiem instiktiem līdz romantiskām galējībām viņa darbība attiecas uz diskursu kaut kur starp neokonceptuālismu un abstrakto ekspresionismu.

Atbalsts: VKKF

Foto: Līga Spunde

Krokodila secinājums
Amanda Ziemele
10/03 – 8/04/2016

Ko par to domā krokodils? Apziņa kā dabas daļa drīzāk līdzinās fotosintēzei, gremošanai vai arī dejošanai?

Krokodils, nolaupījis sievai bērnu, saka: “Ja tu teiksi patiesību, es tev bērnu atdošu.”
Sieva saka: “Tu neatdosi, tātad atdod, jo es teicu patiesību”. 
Krokodils saka: “Tieši otrādi, ja es atdošu, tu nebūsi teikusi patiesību.”

Amanda Ziemele (1990) darbojas glezniecībā, kā arī spēlē un dejo stepu grupā Biezoknis. Viņa absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. Piedalījusies dažādās grupas izstādēs, tostarp “Apzīmētājs” Tabakas fabrikā (2015), monogrāfijā M.S. galerijā 427 (2015) un Survival Kit 6 (2014).

Atbalsts: Valsts Kultūrkapitāla fonds

Foto: Līga Spunde

Neredzamais lauks
4/03/2016

Ja mežā nokrīt zars, bet to neviens neredz, vai tas patiešām notiek? Ja neviens nedzird kā šis zars nolūst, vai tā skaņa ir tur?

Šis notikums, ietverts vārdos, kļūst par teorētisku spekulāciju, aptamborētu ar pseidofilozofiskām teorijām.

Aicinām pavērt balto priekškaru un klusi paskatīties uz neredzamo.

Modes skate Neredzamais lauks 2016. World premiere.

Dalībnieki: Armands Berģis, Aksels Bruks, Margrieta Dreiblate, Ivars Krasts, Origo Boys, Konstantīns Paturskis, Dāvis Sliecāns, Kārlis Sliede, Deniss Ševeļovs, Tv Maskava

Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, VKN

Foto: Elīna Vītola

Joy and Mirror. Ostas pilsēta
21/01 – 26/02/2016

Atklāšana: ceturtdien, 21. janvārī plkst. 19:00 ar mūziku no classik_woman un Rīta Saladža

Grupas izstāde, kurā piedalās Gedemins G. Akstins, Antans Gerliks, Petrs Išora, Ona Lazuraitīte, Rūtene Merkliopaite, Marija Olšauskaite, Jurgis Paškēvičs, Rītis Saladžis, Emilija Škarnulīte, Jons Žukausks

Organizē: Jurga Daubaraite un Monika Lipšica

Joy and Mirror ir ceļojoša mākslinieku rezidence, kuras mērķis ir pārkārtot un pārraut kultūras aktivitāšu ainavu. Vadoties pēc prieka principa, saskarsme ar lokalitātēm atklājas spoguļa veidā.

Kas notiktu, ja aktivitātes Sardīnijā, Gardone Rivjērā vai Atēnās varētu atspoguļoties citās vietās un citos apstākļos? Cik ilgi atspulgs ceļotu, lai sastaptos ar identisku sevi? Ceļojumā no Prieka uz Spoguli formas un saturi atkārtojas un atjaunojas, un vienlaikus mainās to aplūkošanas laikā.

Ostas pilsēta ir apkopojums ar mākslinieku darbiem, kas savākti vienlaikus un pēc kopā pavadīta laika Sardīnijā, Lago di Garda, Atēnās un Viļņā. Tā ir sekvence ar piedāvājumiem samainīties, atbalstīt, atrast video kameru, draugu, logu, grīdu, sarunu, baumas, subjektus, laiku, iepirkšanās sarakstu u.c. Joy and Mirror tāpat kā Ostas pilsēta ir apmaiņas prakse.

: nu, sildītājam kā palmai būtu jābūt ok.

: pieņemsim, ka Rīga ir pie jūras un gaisā ir pārpārēm sāls.

: šobrīd ir ziema, un būtu lieliski, ja mums būtu strūklaka-pisuārs. Vai arī tas drīzāk piestāvētu pavasarim? Redziet, Viļņā nav pārāk daudz strūklaku.

: ir koka sēkla, tu paņem to un iestādi – koks izaug. Tāpat viss šis kosmoss, kas ir iedomāts un ko nekad neesam redzējuši, ir šeit.

: es ļoti gribētu uz grīdas izliet ļoti sāļu ūdeni.

: nu, mums joprojām kaut kas trūkst.

: neaizmirsti pateikt, ka tilta margas būs slidenas.

: varbūt mums vajadzētu saģērbties, lai neviens mūs neatpazītu?..

: kādēļ saģērbties, ja neviens tāpat mūs tur nezina?..

: kad Geds nēsāja neredzamā cilvēka tērpu Sardīnijā, nezinot, ka tā bija Helovīna nakts.

: būtu labi, ja kāds no Rīgas vakara gaitā spēlētu.

: ja nu mēs atrodam to Rīgas pagrīdes slavenību, kas nav uzstājusies pēdējos 10 gadus, ko man parādīja, redzot viņu vien paslīdam aiz kolonnas?

Atbalsta Lietuvas Kultūras padome, Valsts kultūrkapitāla fonds, VKN

Foto: Līga Spunde