Nezinītis uz mēness
Elīna Vītola
31/08 – 5/10/2017
Aiz gara laika Nezinītis bieži aplūkoja pie sienas pakārto gleznu ar nesaprotamajiem ķekšiem un ķeburiņiem un par varītēm pūlējās saprast, kas tanī uzzīmēts.
– Tu, brālīt, labāk uz to bildi neskaties, – Kazlēns viņu pamācīja. – Veltīgi nelauzi galvu. Tur tik un tā nekā nevar saprast. Pie mums visi mākslinieki tā zīmē, tāpēc ka bagātnieki tikai tādas bildes vien pērk. Viens uzkleķerē šitādus, vei, ķeburus, otrs uzvelk nez kādus nesaprotamus ērmalīkumus, trešais jau pavisam – iegāž tik vanniņā šķidru krāsu un tad uzšauj to audekla vidū, tā ka iznāk sazin kāds nejēdzīgs, aplams plankums. Tu skaties uz šo plankumu, un nenieka nevari sajēgt – tīrais draņķis! Bet bagātnieki blenž un slavē. “Mums, sak, nemaz nevajag, lai glezna būtu saprotama. Mēs nemaz negribam, lai mums šāds tāds mākslinieks sazin ko mācītu. Bagātais arī bez mākslinieka visu saprot, bet nabagajam nekas nav jāsaprot. Par to jau viņš ir nabags, lai nekā nesaprastu un dzīvotu tumsībā.” Redzi, kā spriedelē! Nu, brālīt, esmu gan izredzējies, kā bagātnieki dzīvo – lai gan visur centrālapkure, ar kamīniem, saka, izskatās lepnāk.
Nikolajs Nosovs. Nezinītis uz mēness (1965)
Elīna Vītola ir gleznotāja, kura izstādēs piedalās reti, taču labprāt apmeklē žūrfiksus. Šī ir mākslinieces pirmā sadarbība ar pazīstamo krievu ilustratoru Henrihu Vaļku (1918 – 1998).
Atbalst: Valsts Kultūrkapitāla fonds
Foto: Līga Spunde