Kategorija: 2025

Paper reCollection
Anna Malicka
14/11 – 20/12/2025

B: Klau, A, kā tev šķiet, ko atceras papīrs? Varbūt tas atceras, ka bijis reiz koks? Vai varbūt tas nebija koks, bet Kellogs kartona paka, vēlēšanu biļetens vai Ikea krēsla iepakojums… Varbūt tu pati atceries to, ko atceras papīrs, piešķirot tam jaunus ietērpus?

A: hmm man skiet ka papirs neatceras ka tas ir koks, ja nu vieniigi tas maceetu redzeet savas ieprieksheejaas dziives. bet tas ir kaa pieliidzinaat savu cilveeka xsistenci struktuurai, kurai it kaa ar to nav nekaada sakara, tanii pashaa laikaa tiesi cilveex ir radiijis papiiru, lai kluutu par tadu cilveku, kads esam mees. sobriid esmu ienirusi taadaa telpaa kur cilveex satiekas ar materiaalu vai nemateriaalu un veidojaas attieciibas, dazreiz lauju materiaalam ieraxtiit sevi un dazreiz lauju sev brutaali apraxtiit mateeriju.

B: Un kas notiks, kad iekāpsim izstādē?

A: šajā izstādē es ienirstu papīra manipulācijā, transformācijā. papīrs ir so blank, so tabula rasa, humble material! & we are cuntifying it ;)))) from humble 2 elegance, papīrs tiek šūts, locīts, berzēts, ņurcīts, grebts, pārnests;;; tā ir spirituāla pieredze, jo es ielieku savu pirxtiņu un emocionālo enerģiju 
– tas ir collab starp sapņu dizaineru un papīrdarbu materialitāti! THE PERSONA ViSiON b2b material&image sex

tā ir modes paperworx zīmējuma iedomu artefaktu kolekcija
modes stils papiira lelleem
KRAFTY AGEND DiY
Putnu Balle – Sapņu pārdevējs

tā ir atmiņu/fragmentu/rekolekciju kolekcija, tā ir modes kolekcija, kas atsitas uz shosezon pieredzeeto & reaģējot uz trinketz, formulējumiem, kas ir iekrāti līdz šim manā ķeselē.

B: Paņem rokās visu, kas man ir,
Pārvērt naktis baltos putekļos.

A: es to arī sauktu par papīra arhitektūru, ko pirmoreiz uzgāju NSRD grāmatā, kur zilā lagūnas māja tiek formulēta kā papīra arhitektūra – arhitektūra, kas ir pārāk sapņaina fiziskās pasaules kārtībai, taa paliek uz papīra. nu turienes arī aug kājas nereālajai (kustamajai) īpašuma aģentūrai, kur radītie elementi ir savā ziņā mīxtā materiāla īstu struktūru renderi. bet šajā izstādē baigi daudz ar fizisko telpu nav saistības, bet gan ar fantasy iestādi, kas šinī gadījumā ir laikmetiigaa maaxliniece kaa papiira modes ilustratore un produkts ir modes zīmējuma iedomu artefakts. citaadaak vareetu teikt, ka 1laiciigi esmu iekshaa un aaraa no modes burbulja. citaadaak vareetu teikt, ka par cik tie ir tikai modes ziimeejumi, un nevis apgeerbi, ko vilkt uz dziivas fucking miesas, its paper fashion, taa ir papiira mode –

𝓽𝓲𝓴𝓪𝓲 𝓶𝓸𝓭𝓮𝓼 𝓿𝓮𝓮𝓵𝓶𝓮, 𝓾𝓷 𝓴𝓪 𝓽𝓪𝓶 𝓷𝓪𝓿 𝓳𝓪𝓪𝓹𝓲𝓮𝓵𝓪𝓪𝓰𝓸𝓳𝓪𝓼 𝓲𝓲𝓼𝓽𝓪𝓼 𝓫𝓾𝓾𝓽𝓷𝓮𝓼 𝓼𝓽𝓻𝓾𝓴𝓽𝓾𝓻𝓪𝓪𝓵𝓪𝓳𝓪𝓪𝓶 𝓿𝓪𝓳𝓪𝓭𝔃𝓲𝓲𝓫𝓪𝓪𝓶, 𝓳𝓸 𝓽𝓪𝓼 𝓲𝓻 𝓽𝓲𝓴 𝓴𝓸𝓶𝓹𝓵𝓲𝓬𝓮𝓮𝓽𝓲, 𝓾𝓷 𝓼𝓪𝓹𝓷𝓲𝓼 𝓹𝓪𝓻 𝓲𝓭𝓮𝓪𝓪𝓵𝓾 𝓲𝓻 𝓽𝓲𝓴𝓪𝓲 𝓼𝓪𝓹𝓷𝓲𝓼, 𝓫𝓮𝓽 𝓽𝓪𝓼 𝓽𝓲𝓴 𝓾𝓷 𝓽𝓪𝓪 𝓷𝓮𝓵𝓲𝓮𝓭𝔃 𝓼𝓪𝓹𝓷𝓸𝓽, 𝓲𝓷 𝓯𝓪𝓬𝓽 𝓽𝓪𝓼 𝓹𝓪𝓽 𝓹𝓪𝓵𝓲𝓲𝓭𝔃 𝔁𝓼𝓲𝓼𝓽𝓮𝓮𝓽 𝓽𝓪𝓳𝓪𝓪 𝓹𝓪𝓼𝓪𝓪 𝓻𝓮𝓪𝓵𝓲𝓽𝓪𝓪𝓽𝓮𝓼 𝓼𝓽𝓻𝓾𝓴𝓽𝓾𝓾𝓻𝓪𝓪 – 𝓼𝓪𝓹𝓷𝓲𝓼 𝓲𝓻 𝓲𝓮𝓴šā 𝓷𝓮𝓼𝓪𝓹𝓷ī!!!! (𝓿𝓲𝓻𝓽𝓾𝓪𝓵 𝓵𝓪𝓽𝓿𝓲𝓪𝓷 2008)

Anna Malicka (1995, LV) ir multimāxliniece, kas darina zīmējumu, tekstilu, instalāciju, tekstu un audiovizuālu saturu. Malickas prakses pamatā ir rokdarbu process, caur kuru tiek renderētas iedomu telpas un taustāmas zonas trokšņainai pašrefleksijai. 

Malicka pašlaik dzīvo un strādā Rīgā. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas starpdisciplināro nodaļu POST (2023) un ACADEMIA balvas ietvaros 2024. gadā rezidējusi Londonā ACME Studios Early Career programmā. 2025. gada Linstow Art Award laureāte. Nesenākās izstādes iekļauj: solo izstādes Pūra lāde (((pure lady))) Kim? Laikmetīgās Mākslas centrā (Rīga, 2025), lint weaver telpā Middlesex Presents (Londona, 2024), sTiTcHeS of iTcHeS TUR telpā (Rīga, 2023), duo izstādes Stardoll Heaven galerijā KOMPLOT (kopā ar Julie De Kezel, Brisele, 2024), Armours galerijā Collega (kopā ar Rikke Diemer, Kopenhāgena, 2024), grupas izstādes Maladaptation galerijā Przeciag (Varšava, 2025) un Groundwork galerijā Kupfer (Londona, 2024). Daļa no mākslinieču kolektīviem PR0_Bi$TR0 un Latvānija.

Atbalsta: VKKF

Foto: Līva Priedīte

Kapu Svētki Stabu ielā
STEPS
31/10 – 02/11/2025

Atbalsta: VKKF

Foto: Līva Priedīte

Čūskas un kāpnes
Kamils Buzubā-Grivels
27/08 – 18/10/2025

Izstādē “Čūskas un kāpnes” – franču-marokāņu mākslinieka Kamila Buzubā-Grivela pirmajā personālizstādē Latvijā – tiks prezentēta vietspecifiska grīdas instalācija un zīmējumu sērija uz papīra.

Mākslinieka radošajā praksē centrālu vietu ieņem zīmējums, kas kalpo gan kā pamata izteiksmes līdzeklis uz papīra, gan kā impulss telpiskām skulptūrām, kurās viņš pārnes savu rokrakstu trīsdimensionālā formā. Pastāvīgi izaicinot zīmējuma kā medija robežas, izstādē “Čūskas un trepes” Buzubā-Grivels pēta, kā šis medijs var izplesties telpā.

Viņa rokrakstam raksturīgs digitāli ģenerētu attēlu estētikas atdarinājums, radīts lēna, rūpīga roku darba rezultātā. Līniju pa līnijai, pikseli pa pikselim veidotie zīmējumi atgādina digitālu vizuālo valodu, vienlaikus procesa ietvaros pretnostatot to mūsdienu attēlu ražošanas un patēriņa pārmērīgajam ātrumam. Mākslinieka pieeja balstīta interesē par optiskajiem efektiem – sākotnēji vērotiem kristālos mikroskopa skatījumā, vēlāk atpazītiem digitālajos ekrānos. Blīvi līniju salikumi mākslinieka darbos maldina skatienu, ļaujot statiskās kompozīcijās saskatīt kustīgus elementus. Attēla veidošanā noteicošie kļūst telpas un apjoma principi, kas raisa spēli starp plakni un telpiskumu.

Kamila Buzubā-Grivela pieeja abstraktās mākslas žanram ir dažādu ietekmju rezultāts – no grafiskā dizaina un tipogrāfijas līdz aizrautībai ar topogrāfiskiem un arhitektoniskiem rasējumiem, abstraktiem komiksiem un Ziemeļāfrikas tradīcijām, tostarp amazigu gobelēniem, zellij mozaīkām un inkrustācijām. Musulmaniskās vizuālās kultūras ietveros, kur figuratīvs attēlojums sastopams reti, saiknes meklējumi ar pārdabisko saistīti tieši ar abstrakcijas pielietojumu, izceļot formālos elementus, sevišķi kompozīcijas vizuālo piesātinājumu. Buzubā-Grivela zīmējumu vizuāli blīvā estētika sasaucas ar viņa marokāņu kultūras mantojumu, kā arī ar mūsdienu abstraktās un postdigitālās mākslas tendencēm.

– Anna Laganovska

Kamils Buzubā-Grivels (1992) ir franču-marokāņu mākslinieks, kas strādā gan Francijā, gan Marokā.

Viņš studējis École Nationale Supérieure des Arts Décoratifs, École des Beaux-Arts de Paris un Čikāgas Mākslas institūta skolā.

Viņa darbībā tiek pētīta spriedze starp digitālo un manuālo attēlu radīšanu, pārvēršot vizuālos elementus no digitālās pasaules ar roku zīmētās formās, kas sapludina robežas starp drukāšanu un žestu, abstrakciju un ilūziju.

Viņš ir piedalījies daudzās grupu izstādēs tādās institūcijās kā Fondation Pernod Ricard, Bétonsalon – Mākslas un pētniecības centrā (Parīzē), La Panacée – MOCO (Monpeljē), Fiminco fondā (Romenvilā), Valonijas-Briseles centrā (Parīzē), Komplot (Briselē) un TGCC fondā (Kasablankā).

Viņš ir viesojies starptautiskās rezidencēs – tostarp Cité Internationale des Arts (Parīzē), Villa Belleville (Parīzē), Boghossian fondā Villa Empain (Briselē), Jester (Genkā, Beļģijā) un Montresso mākslas fondā (Marakešā).

Viņa darbs ir atzīts ar vairākām balvām, tostarp Zīmēšanas balvu no Hugota fonda – Collège de France (2019), Takesadas Macutani balvu (2020) un Mustaqbal balvu (2024).

Atbalsta: VKKF, La Fondation des Artistes, Kim?, Auss

Foto: Ansis Starks

Nu labi
Dirty Romantics
1 – 9/08/2025

DR: „Nu labi” bieži tiek lietots kā kompromisa risinājums – kā veids, kā saglabāt mieru, izvairīties no konflikta un neizkāpt no komforta zonas. Tā ir piekrišana bez pārliecības, samierināšanās bez cīņas, un šis tonālais pelēcīgums iemieso izstādes darbu garu. Tāpat kā „Nu labi”, arī šie darbi atrodas starpstāvoklī – starp sajūsmu un nogurumu, starp naivitāti un kritiku.
KG: Nu labi… Bet! Vai jums šķiet, ka kaķi “saprot mūs labāk nekā mēs viņus. Saprot visu, ko grib saprast,” patapinot “Ulisa” fragmentu no Tiqqun izdotās un “Bolderājas” pārizdotās “Blūma teorijas”. Vai kaķi atpazīst tonālo pelēcīgumu, ņemot vērā viņu redzes īpatnības? Starp citu, es esmu daltoniķis.
DR: Tu domā putuplasta kaķi? Jā, protams. Paskaties viņam acīs. Kad es biju kaķis, man bija ideāla redze. Par ūsām gan neko neatceros. Es guļu blakus Blūmam un Katjai. Kā tu saprati, ka esi daltoniķis?
(fragments no izstādes teksta)

Dirty Romantics
Kādudien Karpatu kalnos Sunny Bumbulītis, pazīstams arī kā Enfant Terrible, sastapa Gumijas Ezīti. Abi sevi nosauca par Dirty Romantics. Gumijas Ezītim patīk spaidīt tortes un ostīt interesantas lietas. Sunny Bumbulītim patīk vizināties ar penny boardu. Netīrie romantiķi mīl eksperimentēt, izklaidēties un kopā atklāt pasauli. Šis mākslinieku duets smeļas iedvesmu no kļūdām.

Katerina Berlova (1986, Dņipro) ir ukraiņu māksliniece, kas pašlaik dzīvo Berlīnē. Berlova ieguva pēcdiploma grādu Jana van Eika akadēmijā 2023. gadā. Viņas darbi pievēršas atkārtošanās un traumas tēmām, ko viņa uztver kā laika vai tā redzamo pēdu izpausmes. Berlova izmanto video, lai dokumentētu atkārtotas, monotoniskas vai obsesīvas darbības, kas bieži vien iemieso neveiksmi. Balstoties uz savu personīgo pieredzi, viņa pārkāpj individuālo, lai pētītu universālas idejas. Aizraujoties ar neveiksmēm, viņa izzina, kā šie elementi izaicina kinematogrāfiskās konvencijas un paplašina to iespējas. Berlova bieži izmanto pastiprinātas uztveres metodes, izpētot pasauli caur smaržu, skaņu un pieskārienu. Viņas prakse aptver vairākus medijus, tostarp video, skaņu, glezniecību, instalāciju un vietai pielāgotu mākslu.

Ivars Grāvlejs (1979, Rīga) ir latviešu mākslinieks un docents FAVU Mākslas fakultātē Brno. Fotogrāfiju viņš studējis FAMU (Prāgas Filmu un TV skolā), vēlāk ieguvis doktora grādu AVU (Prāgas Mākslas akadēmijā). Studiju laikā viņš no dokumentālās fotogrāfijas pievērsās konceptuālai pieejai, kas noveda pie projekta “Early Works”. Šis projekts tika publicēts izdevniecībā MACK un iekļauts izstādē “Performing for the Camera” Londonas galerijā Tate Modern. Pēc studijām Grāvlejs īstenoja subversīvu projektu “Mana avīze”, kurā, strādājot par fotožurnālistu vienā no lielākajiem Čehijas laikrakstiem, slepeni manipulēja ar reportāžas fotogrāfijām pirms to publicēšanas. Viņa darbs “Nezināmā latviešu fotogrāfija”, kurā fiktīvi aprakstīta neeksistējošu latviešu fotogrāfu daiļrade 20. gadsimta kontekstā, ir iekļauts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā Rīgā.

Atbalsts: VKKF, FaVU, Auss

Foto: Līva Priedīte

Oranžā līnija
Ojārs Pētersons
19/06 – 26/07/2025

Atbalsts: VKKF, Auss

Foto: Līva Priedīte

Laura Kaminskaite (dzimusi 1984. gadā, Lietuvā) ir māksliniece, kas dzīvo Viļņā. Viņas darbi ieņem dažādus veidolus un iezīmē izstāžu vietas vai publiskas telpas ar poētiskiem mirkļiem, kas neuzkrītoši apstrīd materialitātes un nematerialitātes robežu. Viņa arī regulāri darbojas kā izstāžu arhitektūras dizainere un sadarbojas projektos gan mājās, gan ārzemēs.

427 galerijā viņa prezentēs vietai specifisku instalāciju, kas uzsver neredzamus notikumus, izmantojot valodu, abstraktas formas un ikdienišķību, rosinot skatītāju prātos izstādes, scenārijus un naratīvus.

Atbalsts: VKKF, Auss

Foto: Līva Priedīte

Beware of dogs gifts, presents
Kristers Krūms, Horhe Solorzano, Sofija Frančeska Putniņa and Sims Birznieks
22/03 – 17/05/2025

Es tev iedevu savu zilo cepuri

kad ir tik daudz saules

Maskēju nākamo pavasara dāvanu

maskas dāvana

makslas maskēta kā dāvanas

nekad neatvērt dāvanu no manas…

sejas uz savu seju;

pagaidi

ļaujiet man dot jums signālu

slikti nospļauties zemē augšu

(uzmanieties no krancis, kas nes dāvanas)

– Afonso Teiass

Atbalsts: VKKF, Auss

Foto: Līva Priedīte

ESX
Gints Gabrāns
7 – 15/03/2025

427 galeriju uz nedēļu ieņems izstāde, kuras spēles noteikumus pārvalda algoritms, pārceļot apmeklētāju portretus uz pārdabisku, digitālu halucināciju valstību, kuru apdzīvo transmutantu būtnes starp gļotsēņu skulptūrām un citu ģenerētu floru mākslīgā intelekta iztēlotā mežā. Mākslīgais neironu tīkls reāllaikā ģenerē skatītāja individuālā izskata pārvērtības par citas starpdzimumu transsugas pārstāvi – citas pasaules būtni, kuras izcelsme pazūd, algoritmam ar datorredzes palīdzību izvēloties, kā transformēt vērotāja vaibstus bez tā līdzdalības vai iespējas ko kontrolēt emocionālo marionešu izrādē.

Uzrokot iedomātu mūsdienu vērtību datu naftu, algoritms portretus noslīcina ģenerēto funkciju jūrā, kas bango starp sabiedrības attīstības vēsmām un tajās izveidojušām kustībām. Manipulējot ar MI ievadītājm uzvednēm, mākslinieks ģenerē savu unikālo trans-kopienu, kas mīt fantastiskā, kalnainā, civilizācijas neskartā mežā, kurā tas, ar ko cilvēks identificējas, tiek mainīts, indivīdam neesot kontrolei par brīnumainajām transformācijām, piekāpjoties algoritma radīto identitāšu priekšā un risinot cilvēka un mākslas attiecības ar algoritmiskām sistēmām un mākslīgiem neironu tīkliem.

– Kaspars Groševs

Mūzika: TV Maskava, Platons Buravickis

Programmētājs: Ansis Spruģevics

Atbalsts: VKKF, PXB

Foto: Līva Priedīte

Bītboksa karalis
Viliams Ludvigs Lutgenss
31/01 – 1/03/2025

btt-ktt-tbt-ktt
btt-ktt-tbt-ktt
B t K t t b K t t b K t t
b K t
PfdBdbBdbBdbPfdBdbBdbBdbPfdBdb
K f t K K f K f t K K f K f t f
B t K B t K B tKB t K tKPehKBKKBPehK hhhhh K k K

– Luīze Nežberte

Viliama Ludviga Lutgensa prakse iedziļinās cilvēka ego neapzinātajās sarežģītībās, kā arī tēlu, mediju un attēlu visaptverošajā ietekmē mūsu pārcentīgajā sabiedrībā, savijot šos elementus ar sapņainām vēlmēm un simboliskām nozīmēm, izzinot fantāzijas, kas veido mūsu izpratni par realitāti. Viņa darbi aptver glezniecību, zīmēšanu, skulptūru, instalāciju, filmu un, pēdējā laikā, arī performanci.

Viliams Ludvigs Lutgenss pabeidzis post-akadēmisko rezidences programmu HISK Gentē 2017. gadā un saņēmis vairākas balvas, tostarp 2020. gada Gaver balvu par glezniecību, 2017. gada Eeckman mākslas balvu Bozarā un Briseles ArtContest balvu. Viņš piedalījies tādās rezidencēs kā Nanji rezidence Seulas Mākslas muzejā, Internationale Cité des Arts Parīzē, Kunstplaats VONK un Sala D’art Jove/Hangar.
Viņa nesenākās solo izstādes norisinājušās De Garage/Hof van Busleyden muzejā Mehlē, Expositieruimte 38CC Delftā, Galeri Kant Kopenhāgenā, PLUS-ONE galerijā Antverpenē un CIAP Kunstverein Haseltā. Viņš piedalījies grupu izstādēs Museum Schunck Hērlenā, Laikmetīgās mākslas muzejs Gentē, Seulas Mākslas muzejā, Kunstvereniging Dīpenheimā, Z33 Laikmetīgās mākslas namā, De Warande Turnhūtā un Surplus Space Vuhanā. Viņa darbi tiek izstādīti starptautiski un ir daļa no kolekcijām, piemēram, De Bruin-Heijn, SMAK Gentē un Flandrijas valdības kolekcijas. Lutgenss dzīvo un strādā Antverpenē un ir mākslinieku asociācijas NICC valdes loceklis.

Atbalsts: VKKF, Goethe – Culture Moves Europe, Flāmu valdība, Kunstplaats Vonk, Auss

Foto: Līva Priedīte

Insaideru Mākslas Festivāls
Renārs Zvirgzdiņš, LGU, Aida Šmits, Kārlis Biķernieks, Dream Management, Post Brothers
11 – 19/01/2025

Programma:
11/01 ⚱︎⚱︎⚱︎⚱︎⚱︎⚱︎⚱︎ 13:00 Filca radošā darbnīca
11/01 ☘︎☘︎☘︎☘︎☘︎ 13:00-23:00 Renāra Zvirgzdiņa izstāde “Filca brīvdienas”
12/01 ☘︎☘︎☘︎☘︎☘︎ 18:00-21:00 Renāra Zvirgzdiņa izstāde “Filca brīvdienas”
14/01 ⛓︎⛓︎⛓︎⛓︎ 19:00-21:00 Slumber Party Entertainment un Latvian Gamer Unit piedāvā: “Matrica” dzīvuzveduma strīms, 1. cēliens
15/01 ⛓︎⛓︎⛓︎⛓︎ 19:00-21:00 Slumber Party Entertainment un Latvian Gamer Unitpiedāvā: “Matrica” dzīvuzveduma strīms, 2. cēliens
16/01 ☀︎☀︎☀︎☀︎☀︎ 18:00-21:00 Aidas Šmits radošais vakars
17/01 ✴︎✴︎✴︎✴︎✴︎ 12:00-21:00 Kārļa Biķernieka izstāde “Noslēpums”
18/01 ☣︎☣︎☣︎☣︎☣︎ 18:00-23:00 Dream Management: Celestial Exchange
19/01 ⚛︎⚛︎⚛︎⚛︎⚛︎ 18:00-23:00 Post Brothers: Cosmic Syndication – Frank Chu and the 12 Galaxies

Atbalsts: VKKF

Filca brīvdienas
Renārs Zvirgzdiņš
11-12/01

Foto: Kristaps Bušmanis

Slumber Party Entertainment un Latvian Gamer Unit piedāvā: “Matrica” dzīvuzvedums
14-15/01

Meetup Unlimited Create
Aida Šmits
16/01

Noslēpums
Kārlis Biķernieks
17/01

Celestial Exchange
Dream Management
18/01

Cosmic Syndication – Frank Chu and the 12 Galaxies
Post Brothers
19/01