Fermentācija
Īrisa Erbse
19/11 – 18/12/2015
gamma stars
kodols
pļava
saison
bēgošā kāpa
arktiskais saules akmens
slinkums (grēku sērija)
schwarz
Īrisa Erbse (1990) darbojas glezniecībā un raksta dzeju. Viņa absolvējusi Aristoteļa universitāti Saloniki, Grieķijā. Šobrīd dzīvo un strādā Ķelnē. Iepriekšējās izstādes: “Milling” Choicetelpā Ķelnē (2013), “Lautering” Distribution Lorry galerijā Londonā (2014).
Atbalsts: Valsts Kultūrkapitāla fonds, VKN, Veto Vīni
Photos: Līga Spunde
Izlaušanās. Pazudušais bruņinieks
Raids Kalniņš
1/10 – 13/11/2015
…Vecas mājas
nav tās vietas
kapi kustas
daudz kapu
grūti soļi likti
nav saules
dzīvība zūd
mitrums…
visur mitrums.
REDZU GAISMU !
SENTĒVI NĀK !
Raids Kalniņš studējis Liepājas mākslas vidusskolas koktēlniecības specialitātē un absolvējis Liepājas Pedagoģisko institūtu. Līdz šim mākslinieka personālizstādes notikušas Laikmetīgās Mākslas centrā, Jauno mediju kultūras centrā RIXC un Liepājas muzejā. Raids Kalniņš piedalījies grupas izstādē “Negantnieki” izstāžu zālē “Arsenāls” (2012), izstādē “Kvarķirņiks” (2010), kā arī citos projektos.
Atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, VKN, Veto Vīni
Foto: Līga Spunde
Agonisers
Gilī Tala
6/08 – 28/08/2015
Anrī Lefevrs (Henri Lefebvre) savā darbā “Ikdienas dzīves kritika” raksta:
“Intensīvie acumirkļi – šķiet, tie teicas sagraut ikdienišķumu, kas ieslodzīts vispārinātā apmaiņā. No vienas puses, tie pielāgo ekvivalentu ķēdi gan piedzīvotajam, gan ikdienas dzīvei. No otras – tie to nošķir un sagrauj. “Mikro” mērogā nepārtraukti rodas konflikti starp šiem elementiem un ekvivalcences ķēdēm. Tikmēr “makro” ar tirgus un biržu spiedienu vienmēr ierobežo šos konfliktus un atjauno kārtību. Laiku pa laikam cilvēki ir meklējuši šos mirkļus, lai izmainītu eksistenci.” [1]
Medijiem un politiskajiem spēkiem aizvien palielinot centralizāciju un kontroli, viss apkārt sagrūst gandrīz perfektā savstarpīgumā. Tajā pat laikā šo pieredzi nepārtraukti apslāpē solījumi par tulītēju vai virtuālu klātbūtni citviet vai identificēšanos ar citu laika periodu. Vitālais citviet šķiet visiedarbīgākais kā iespēja, kā attēla ideja, kā mirklīgas trīsas.
Attiecībām starp materiālo pasauli un tās romantizāciju piemīt cikliskums, kas bieži izpaužas traģiskā / eiforiskā kārtībā. Pat visapnicīgākais atkārtojums, piemēram, Americana (kā šķietami mītiska robežškirtne periodam, kas beidzās ar Bretton Woods vienošanās laušanu 70-to gadu sākumā un attiecīgu virzību neoliberālisma virzienā) joprojām ir emocionāli piesātināts jēdziens. Tas ļauj uzplaukt iedomām par urbāno dzīvi, kas secīgi nosaka tādu vietu kā Purvciems eksistenci.
Dīkdieņa (flâneur) tēls literatūrā iekļauj sevī arī noteiktu veidu kā transformēties. Dīkdienis klejo pa pilsētu, slīdot no salona uz kafejnīcu, izklaidējot sevi un veicot jaunatklājumus, piedzīvojot pilsētu it kā tā būtu austa no sapņu substances (pavedieniem). Tā kā mīlestība ir indivīdu saistību trūkuma iekarojums, izteikumam “pazaudēt sevi” pūlī vai pilsētā piemīt erotiska dimensija. Citā gaismā arī Markss pievērsās tam, savā “Uzmetumā” (Grundrisse). Viņš paziņoja, ka Kapitālam “jātiecas nojaukt visas telpiskās barjeras savstarpējiem sakariem un apmaiņai, lai iekarotu visu pasauli tirgus labad”. Varētu piekrist tam, ka vismaz pēdējās trīs desmitgades dīkdieņa kā aģenta piesaukšana novedusi ne tik daudz pie mūžīga pieredzes klejojuma (neņemot vērā revolucionāru telpu radīšanu), kā drīzāk pie kaut kā, ko eifēmiski dēvē par atdzimšanu.
[1] Henri Lefebvre, Critique of Everyday Life, Volume 3, trans. Gregory Elliot (London/New York: Verso, 1991), p. 57.
Gilī Tala (Gili Tal) (1983) dzīvo Londonā. Nesenās divu cilvēku un personālizstādes: “Agonisers” Temnikova & Kasela galerijā Tallinā (2015), Life Gallery Londonā, kopā ar Lenu Tutunjanu (2015), “Panoramic Views of the City” Sandy Brown galerijā Berlīnē (2014), “Immobilien” Muda Mura Muri Cīrihē (2014) un “Real Pain for Real People” Lima Zulu galerijā Londonā (2013). Pēdējos cbdtop.club gados viņa ir piedalījusies grupas izstādēs Kunstverein Munich, Mathew galerijā Berlīnē un Ņujorkā, Vilma Gold galerijā Londonā un Sandy Brown galerijā Berlīnē.
Atbalsts: Valsts Kultūrkapitāla fonds
Foto: Kristiāna Marija Sproģe
Princese Pompoma krītošo ziedu namā
Metjū Lucs-Kinojs
18/06 – 1/07/2015*
„Princese Pompoma krītošo ziedu namā” iepazīstina ar sevi kā dramatisku izsmēlumu galerijas 427 telpā. Japānas literatūras klasikas – „Teiksmas par Princi Gendži” – naratīvs tiek pasniegts kā vides pētījums, kura varoņi visi ir vienlīdz lielā mērā atbrīvoti no dzimumu lomām un attēloti kā lielizmēra gleznu tīstokļi.
Istabā logu tuvumā pie griestiem karājas miglainas varoņu skices, veidotas no auklām. Galerijas apmeklētāji tiek aicināti ienākt stāstā caur tekstūru, nevis caur tekstu.
Sadarbībā ar Kim? Laikmetīgās mākslas centru projekta “Šķērssvītra” ietvaros.
Izstāde „Šķērssvītra: starp normatīvo un fantāziju”, kuras kurators ir Kaspars Vanags, ir pirmā reize, kad publiska mākslas institūcija Latvijā ir pievērsusies „šķērsām” laikmetīgās mākslas izpausmēm. Bija jāpaiet vairāk nekā 20 gadiem kopš homoseksualitātes dekriminalizācijas, lai personīgās dzīves digitalizācijas iespaidā šādu izstādi varētu veidot, aizlienējot open-source mentalitāti. Citādais te nav pretnostatīts normatīvajam kā dīvaiņa vienpatībā ieslēgts un nepieejams tabu, bet gan kā pieļāvuma izteiksmē formulēta apjausma par būtībā atpazīstamu, sevī aizsniedzamu un pašrocīgi modificējamu personīgās identitātes rakursu.
Metjū Lucs-Kinojs (Matthew Lutz-Kinoy) (1984, Ņujorka) dzīvo un strādā Berlīnē un Losandželosā. Viņš ir pabeidzis Rijksakademie starptautisko mākslinieku rezidences programmu Amsterdamā un bakalaura programmu Cooper Union Mākslas skolā Ņujorkā 2007. gadā. Neseno personālizstāžu skaitā: “Port” Freedman Fitzpatrick, Losandželosā; “Lutz-Kinoy’s Loose Bodies”, Eleinas Laikmetīgās mākslas muzejā, Bāzelē (2013); “Matthew’s Secret” Galerie Van Gelder, Amsterdamā (2013); “Werk is Free / Be Free! May Day” Outpost, Norvičā, Apvienotajā Karalistē (2013) un “KERAMIKOS” – ceļojoša izstāde kopā ar Nacuko Učino Kunsthal Charlottenborg, Kopenhāgenā, Kunsthalle Baden – Baden, Bādenbādenē, Eleinas Laikmetīgās mākslas muzejā, Bāzelē un Villa Romana, Florencē (2012-2013). Viņš ir rīkojis performances Kunsthalle Baden – Baden; Nomas Foundation, Romā; Stedelijk muzejā, Amsterdamā; un New Museum, Ņujorkā. Viņa video ir tikuši rādīti Künstlerhaus Stuttgart, Štutgartē, Berlināles filmu festivālā, New Museum, Ņujorkā un Vaitčapelas galerijā, Londonā.
Atbalsts: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, VKN, Mozaīka, Valmiermuižas alus
*Izstāde tika priekšlaicīgi slēgta, jo 427 galerija pēkšņi attapās bez telpām
Foto: Ansis Starks
M.S.
20/05 – 12/06/2015
Viens no pirmajiem abstraktās glezniecības paraugiem Latvijas mākslā sākotnēji tika iecerēts kā parodija – 1920. gadā grupa akadēmiski orientētu mākslinieku, slēpjoties aiz Reinholda Kasparsona vārda, kolektīvi radīja “bumbisma” gleznas, ar kurām cerēja atmaskot modernistu darbību. Tieši Jāņa Roberta Tilberga radītā “bumbisma” glezna bez nosaukuma pamudināja M.S. pievērsties mākslai. Dīkos vakaros M.S. domāja par redzēto, domās velkot līnijas un jaucot krāsas. 20. maijā galerijā 427 tiks atklāta M.S. monogrāfija, kurā beidzot apkopots zināmais par līdz šim nepazīstamā mākslinieka darbību. Izdevums iepazīstinās ar M.S. radošajiem meklējumiem, kas veikti nezināmā laika posmā, pievēršoties dažādiem medijiem un tēmām. Mākslinieku aizrāvuši gan zīmējumi, gan krāsas un teksts, tomēr viņa darbi nekad iepriekš publiski nav izrādīti. Par laimi M.S. darbi laika gaitā nonākuši pie mākslinieka domu biedriem un draugiem. Monogrāfija tapšanu atbalstījuši cilvēki, kuru personīgajā arhīvā atrodas M.S. darbi – Žoslēns Vilmonts, Ēriks Apaļais, Nikolass Rīss, Okeāna mākslas akadēmija, Aditja Mandajams un Ada Pola (Brud), Karls Palms, Amanda Ziemele, Inga Meldere, Evita Vasiļjeva, Sebastians Rozenbergs, Nīls Hāss, Mikko Kuorinki, Darja Meļņikova, Žade Furē-Varnjē un Vensents de Houms, Edgars Gluhovs, Mariuss Luts, Maija Kurševa, Robins fon Einsīdels, Zoija Pola un Zīle Ziemele. Publikāciju papildina Jāņa Taurena, Vasīlija Voronova, Virgīnijas Janiuškevičūtes un Valentina Klimašauska teksti.
M.S. dzimis astoņdesmitajos gados, mācījies Oskara Kalpaka Rīgas tautas daiļamatniecības vidusskolā, kā arī Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, tomēr studijas Latvijas Mākslas akadēmijā viņš neturpināja, jo bija pārliecināts, ka iegūtais mākslas pamats ir pietiekošs. Ikdienā M.S. nodarbojas ar praktisku konstrukciju būvēšanu, bet brīvajā laikā aizraujas ar amerikāņu futbolu.
Foto: Rauls Pauls
Starpbrīdis
Henning Lundkvists
Kamēr 427 atrodas posmā starp izstādēm, no 2015. gada 20. aprīļa līdz 20. maijam 427 mājaslapa būs veltīta starpbrīdim, Henninga Lundkvista skaņas darbam.
Glifs
Marianne Viero
19/02 – 17/04/2015
Apvienojot izdrukas un modulāras sienu struktūras, izstādē “Glifs” sapludināti dažādi mediji un metodes, lai pārbaudītu to definējošos elementus ar daudzveidīgu digitalizētu un reālu otu lietojumu. Attēli radīti foto labratorijā, vairākkārt iegaismojot attēlu slāņus vienu virs otra uz krāsainā fotopapīra. Tajos apvienoti digitāli Photoshop attēli un tradicionālā fotogrammas tehnika, kurā objekti tiek iegaismoti, novietojot tos tieši uz papīra virsmas. Lai arī attēls sastāv no daudziem slāņiem, fotopapīrs padara tos absolūti plakanus un apslēpj to veidošanas horeogrāfiju. Bilžu plakanums kontrastē ar tekstūru daudzveidību, kas apdzīvo sienu struktūras. Izretotas telpā, tās, apstrādātas ar pigmentu un ģipša maisījumu, ieraksta visu iesaistīto mirkļu sintaksi.
Marianne Viero (Marianne Vierø) studējusi Gerita Rītvelda akadēmijā Amsterdamā un piedalījusies rezidencēs Rijksakademie, Amsterdamā, Künstlerhaus Bethanien, Berlīnē un Triangle Arts, Ņujorkā. Viņai ir bijušas personālizstādes P/////AKT, Amsterdamā (2012), Officin, Kopenhāgenā (2013) un Fotograf galerijā, Prāgā (2014). Viero darbi iekļauti daudzās grupas izstādēs, tostarp “Architectooralooral” 1857, Oslo (2010) un “Protein Mix” Henningsen galerijā, Kopenhāgenā (2012). Viņa ir viena no grāmatas “Danske Kunstnerbøger / Danish Artists’ Books” (Møller / Verlag der Buchhandlung Walther König, 2013) redaktorēm.
Foto: Marianne Viero
